Dārzu stili

Dārzu stili vēstures gaitā ir bijuši dažādi. Ir tādi, kas palikuši vien atmiņās un aizgājuši vēsturē, bet ir tādi, kas nāk līdzi caur laikiem, mainoties un pilnveidojoties. Arī mūsdienās tiek izmantoti daži vēsturiskie dārzu stili, gan veidojas jauni. Dažreiz tie it kā pārklājas, kad grūti nosaukt kāds stils ir pārstāvēts. Parasti visu dārzu veido vienotā stilā, bet, ja ir vēlme redzēt dažādus stilus, tad tomēr būtu vēlams, lai šīs dārzu zonas atrastos pēc iespējas tālāk viena no otras un nebūtu uz vienas skatu līnijas.

Šeit ir dots neliels ieskats dārzu stilu dažādībā, lai katram tiktu dota iespēja atrast savai gaumei, pasaules uztverei atbilstošāko. Kaut gan jāatzīmē, ka pasaulē vēl bez šeit minētajiem dārzu stiliem pastāv daudz citi stili, kuri vai nu ir mazāk izplatīti, vai arī nav īsti piemēroti mūsu klimatiskajai zonai.

Franču stila dārzs

vēl šo dārza stilu mēdz dēvēt par klasisko, ģeometrisko vai regulāro stilu, jo tā pamatā tiek izmantota simetrija, kas balstīta uz laika gaitā pārbaudītiem klasiskās mākslas kanoniem. Klasiskā stila dārzam raksturīgas ģeometriskas formas, simetrija, paredzamība – taisni celiņi ar vizuāliem akcentiem – apaļiem baseiniem un strūklakām to krustpunktos, cirpti augi ģeometriskās formās. Klasisko dārza stilu tīrā formā reti izmanto mūsdienu apstādījumos. Taču to var redzēt dažādu kultūrvēsturisku ēku ieskautajos dārzos un parkos, kā piemēram, Rundāles pils parks. Šādam dārzam nepieciešama rūpīga un regulāra kopšana.

Rundāles pils dārzs

Angļu jeb ainaviskā stila dārzs

vēsturiski veidojās kā pretstats franču stila stingrajam ģeometriskumam. Šeit raksturīga klasiska ainava, nav nekādu regularitātes elementu. Tas ir elegants muižnieku dārzs, kas raksturojas ar dabas ainavām pietuvinātiem augu izkārtojumiem, liektām, organiskām līnijām, plūstošām zonu pārejām, asimetriju. Dabas slavinājums. 

 Šis stils ir viens no    populārākajiem visā pasaulē, jo sniedz iespējas neierobežotās variācijās atdarināt dabu. Mūsdienu angļu stilam raksturīgs bagātīgs un izsmalcināts visdažādāko augu pielietojums – tiek izmantotas dažādas ziemcietes, graudzāles, sīpolpuķes, pļavu tipa augi. No krūmiem izmanto rozes, skujeņus, bukšus, bagātīgi ziedošus un krāsaina lapojuma krūmus. Augi dobēs grupēti pēc dabiskuma principa nelielos laukumos un cits caur citu ziedot rada it kā nekārtīguma efektu, taču, lai kopskats nebūtu haotisks, šāda izkārtojuma nianses ir profesionāli un rūpīgi jāpārdomā, krāsu gammā pielietojot harmonijas vai pārdomāta kontrasta principus. Gaumīgai šī stila dārza izveidei nepieciešamas plašas augu zināšanas un laba krāsu izjūta.

Angļu stila dārzs

Lauku stila (country-style) dārzs

Šim dārzam piemīt laukiem raksturīgais šarms un burvība. Te valda nostalģija un zemnieciska vienkāršība. Šī dārza moto – dabiskums un nepiespiestība. Šim stilam raksturīga zināma nevērība un krāsu raibums. Taču patiesībā šīs it kā nevērības pamatā ir ļoti pārdomāta augu izvēle un to izvietojuma kārtība. Tiek izvēlēti laukiem tradicionāli augi – krūm rozes, peonijas, flokši, pulkstenītes, delfīnijas, lupīnas, magones, rudbekijas, lavandas, anemones, pļavu ziedi, dažādas graudzāles, papardes, augļu koki, ceriņi, jasmīni, hortenzijas u.tml.  

Japāņu dārzu stils

vienmēr ir bijis aktuāls, arī šobrīd par to ir liela interese. Japāņu dārzam raksturīga sava filozofija, kas nāk no šīs tautas kultūras un reliģijas, nosaka šī stila dārza iekārtojuma principus un vizuālās izpausmes. Miniatūrs pasaules un visuma atdarinājums, smilšu graudiņu smalkums un lielo akmeņu varenība, neparastās augu formas, kas kalpo kā vizuālas metaforas – dārzs var sastāvēt pat tikai no dažiem elementiem, kas organiski iekļaujas kopējā dizainā un veido filozofiski piesātinātu kompozīciju. Japāņu dārza līdz galam netveramā, mistiskā un noslēpumainā būtība rietumnieku interesi saista kā īsts magnēts. Japānas dārzos salīdzinoši maz ir puķu, bet dažos to vispār nav. Ziedu dēļ cieņā ir arī augļu koki – ķirši, mandeles, ābeles, plūmes. Tos izvēlas, lai to lapu nokrāsa rudenī mainītos, kā arī būtu dekoratīva zaru krāsa un forma bezlapu stāvoklī. Pārsvarā sastopami mūžzaļi kokaugi. Pats iecienītākais augs – priede, kas simbolizē ilgu mūžu.

Japāņu stila dārzs

Dārzos audzē arī Japānas kļavas, cipreses, ginkus, rododendrus, kamēlijas, bambusus, glicīnijas, no puķēm – īrisus, peonijas, lotosus, krizantēmas. Sena un populāra Japānā ir pundurkoku audzēšana – bonsai, ar kuriem tiek veidotas miniatūrainavas. Bieži tiek izvietoti t.s. tējas namiņi vai soliņi, kur var netraucēti nodoties filozofiskām pārdomām.

Japāņu dārzos tik pat kā neizmanto zālienu, to aizstājot ar sūnām. No augiem brīvos laukumus klāj smiltis, noblietēta zeme, oļi, akmeņi. Bieži tiek izmantota dažādu ūdens elementu klātbūtne, kas dvēselē ienes mieru.

Šī stila pielietošanai nepieciešamas zināšanas par vēsturi un kultūru, nopietna un rūpīga iedziļināšanās, pieeja nedrīkst būt virspusēja un aprobežoties ar attēlos redzamo elementu savienošanu. Tādēļ īsti šī stila dārzi būs redzami tikai to dzimtenē.

Īsts Japāņu dārzs ir mākslas darbs, kura izveidei ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī laba gaume un mēra izjūta. Šāds dārzs apmeklētājiem sniedz mieru un iekšēju dvēseles harmoniju.

Klasisks Japāņu stila dārzs

Eko dizains

Dārzs eko stilā ir ļoti ekonomisks un viegli kopjams. Tas piemērots jebkuru formu un izmēru zemes gabaliem. Ja jums patīk baudīt meža vai lauku pļavas ainavu, tad šis stils būs jums piemērots. Tā galvenā ideja ir izveidot mežonīgās dabas stūrīti, bet galvenais te būs dabiskums. Būtu labi, ja šeit augtu arī kāds lielāks mežam raksturīgs koks. Šo dārzu mākslas virzienu ir radījušas ilgas pēc dabas un pirmatnējības, te uzsvērts viss dabiskais, ekoloģiskais un pat mežonīgais – dabiskajai videi raksturīgi stādījumi, izskata ziņā necili augi, „nezāles” – piemēram, raskrēsliņi, sūrenes, graudzāles; dīķis ar kurkulīšiem, u.t.t. Kompozīcijā valda nekārtīguma, nepabeigtības iezīmes, izmantoti dabas materiāli: koks, akmens, kas bieži vien tehniski neapstrādāti.

Romantiskais stils

Ja jūs ilgojaties pēc mājīguma un romantikas, tad varat mēģināt veidot dārzu šajā stilā. Tas ir samērā brīvs stils, kur nav stingru noteikumu un rāmju, tas ir ļoti radošs un dod vaļu brīvam fantāzijas lidojumam. Galvenais tajā ir radīt radošu, nomierinošu atmosfēru, pie tam lielā mērā tā ir romantika, kas atbilst zemes īpašnieku sajūtām un individuālajiem priekštatiem. Dārzs tiek veltīts vai nu atmiņām par „vecajiem, labajiem laikiem”, vai arī sapņiem par skaisto. Bieži tiek izmantotas baltā, gaiši zilā un rozā krāsas, romantiskas lapenītes, līkumoti celiņi u.tml. Tas var būt viegli noēnots, kas rada noslēpumainu noskaņu.

Meža dārzs

Tādu parasti veido, ja zemes gabals atrodas meža nostūrī, apmežotā apvidū, vai pat mežā, vai arī uz zemes gabala aug tikai daži mežam raksturīgi koki. Ja vēlaties kopšanas ziņā mazprasīgu un dabisku dārzu, tad šis stils ir jūsu! Meža ainava – tas ir mākslas darbs, ko radījusi pati daba. Šeit cilvēka roku iejaukšanās būs pavisam neliela, tāpēc nepieciešama tikai mājas un citu ēku sasaiste ar dabisko vidi, izveidot kādu akcentu, kaut ko izcelt, pievienot kādu „rozīnīti” šajā dabas veidotajā gleznā. Mežs uz savas zemes – tā ir īsta bagātība, tāpēc galvenais te ir nepārcensties un neizjaukt dabas savdabīgumu un maksimāli izmantot to, ko šī vieta pati mums sniedz.