Dārza kopšana

Lai dārzs būtu skaists, tam jābūt pareizi izplānotam un ierīkotam, kā arī labi koptam.

Pirmajos gados liela vērība jāpievērš zālienu, koku un krūmu stādījumu kopšanai.


Zāliena kopšana

Lai zāliens būtu svaigi zaļš un kvalitatīvs, ļoti svarīga  ir tā rūpīga kopšana.

Mēslošana

Kvalitatīva zāliena ierīkošanai nepieciešama vismaz 15-20cm auglīgas zemes kārta. Angļi mauriņam to sagatavo 40cm biezu, tad arī zāliens saglabājas vairākus gadsimtus bez problēmām. Pareiza mēslošana gan vajadzīga jebkuram mauriņam. Sezonas laikā Latvijas apstākļos augstas klases mauriņu var nākties pļaut apmēram 25 reizes. Šajā laikā augi saņēmuši no augsnes barības vielas.

Nopļauto zāli iesakām novākt, lai neradītu labvēlīgu vidi sūnu attīstībai (ja vien tas nav mērķis, piemēram, ēnu dārzā). Taču tādā veidā augsne zaudē daudz barības vielu, noplicinās, zaudē drupataino struktūru, kas tik ļoti vajadzīga augu elpošanai un citu bioķīmisko procesu nodrošināšanai. Ļoti svarīgi ir kaut reizi gadā, vislabāk pavasarī, kad augšanas procesi jau sākušies, uzbērt speciālos zālājam paredzētos kompleksos minerālmēslus, kur ir ne tikai trīs svarīgāko elementu – slāpekļa (N), fosfora (P), kālija (K) sabalansētas proporcijas, bet arī mikroelementi, kas kopā piešķir zālājam veselīgu nokrāsu.

Laistīšana

Pareiza laistīšana ir tad, ja mitruma nav ne par daudz, ne par maz. Pārspīlējot ar laistīšanu, izskalo barības vielas un sablīvē augsni. Daudz augiem vajadzīgo vielu arī izskalojas augsnes dziļākajos, saknītēm nesasniedzamajos slāņos. It sevišķi no tā jāuzmanās dārzos ar automātisko laistīšanu, bet kur nav relejs augsnes mitruma noteikšanai. Ļoti lietainos gados zālājs jāmēslo papildus. Augi cieš no barības vielu un gaisa trūkuma. Laistot par maz, vērtīgie zālājaugi var aiziet bojā, it sevišķi jutīgi tie ir smilšainās, bezstruktūras augsnēs. Katastrofāli trūkstot mitrumam, zāles lapiņas iegūst matētu, pelēki zilganu toni. Tas nozīmē, ka vismaz 10cm dziļumā augsne jau sausa un būs vajadzīga liela pacietība un steidzama rīcība, lai atgūtu nokavēto. Laistīšanu nedrīkst veikt karstas pusdienas saules speltē. Tad ūdens lāsēm nokļūstot uz sakarsušās zemes, rodas tvaiki, kas apdedzina lapiņas. Ūdens no krāna vai pazemes parasti ir vēss, un augi no krasās temperatūras maiņas nokļūst šoka stāvoklī, no kura nevar atgūties pat vairākas nedēļas. Jālaista lielām porcijām, bet ne katru dienu. Labi sagatavotā augsnē sētu zālienu, kad tas labi sakuplojis, pat sausā, karstā vasarā vajag laistīt ne biežāk kā divas reizes nedēļā. Izceļot ar lāpstu velēnas kvadrātiņu, jāpārliecinās, vai ir pietiekami dziļi salaistīts. Pārāk sekla laistīšana stimulē veidot augam saknes virsējos slāņos, kas ir riskanti, jo augs pats vairs nespēj “padzerties” no augsnes dziļākajiem slāņiem.

Zāliena vertikulācija un aerācija

Vertikulācija ir augsnes virskārtas spēcīga ķemmēšana ar asu grābekli, atstājot zemē apm. 2mm dziļas vadziņas. Reizē ar to tiek retināti zālienaugi un atlikušajiem ir iespēja cerot un atjaunoties. Vertikulējot tiek izsukāts un savākts zāliena voiloks, sūnas un augsnē iekļūst gaiss. Šo procedūru drīkst veikt, kad augi ir labi sadzirdināti un liekais mitrums nožuvis. Reizē ar vertikulēšanu ieteicams zālienu labi samēslot, tad jau pēc nedēļas būs jūtams labs efekts. Pēc vertikulācijas jāsagrābj visas sūnas, nezāles, liekā zāle, voiloks, kurš sastāv no iepriekš nenogrābtās zāles stiebriņiem, kas kopā veido neparasti lielu masu. Sākumā zālājs izskatās papliks, šur tur cauri spīd pat zeme. Taču pēc pirmā lietus zālīte krāsojas koši zaļa, veselīga un pateicīgi aug ar dubultu sparu. Apstrādi ar vertikulatoru (vai asu grābekli mazākās platībās) veic vismaz divas reizes gadā, pirmo reizi agri pavasarī, kad augsnei īpaši vajadzīga ventilācija un drenāža. Otro reizi var vertikulēt augusta sākumā pirms otrā aktīvās augšanas perioda sākuma. Nepieciešamības gadījumā šo procedūru var atkārtot biežāk. Dziļāka augsnes ventilēšana ir aerācija, kas nepieciešama, ja virskārta stipri sablīvēta vai tai pamatā mālainas augsnes. Aerāciju mazā platībā var veikt, vienkārši sadurstot zālienu ar dakšām, kur dūrieni ir aptuveni 8-10cm attālumā cits no cita un 10-35 cm dziļi. lielā platībā to veic ar traktorvilkmes aeratoru, kas iespiež augsnē caurumiņus mazā pirkstiņa resnumā vai izdur un atstāj zāliena virspusē tikpat lielus augsnes “zīmulīšus”, kas jānovāc. Pēc tam izsēj un ieslauka izveidotajos kanāliņos rupju smilti vai smalku granti. Aerācija ir obligāta golfa laukumos, kur zālienu veido uz ļoti sablīvēta pamata, bet augu augšanai un derīgo sīkbūtņu darbībai augsnei būtu jāsatur ap 30% gaisa.

Sūnas zālienā ieviešas trīs iemeslu dēļ:

  • Augsne pārāk sablīvējusies laika gaitā, tajā neiekļūst gaiss, un zālienaugi nosmok;
  • Augsne pārāk noplicināta, nabadzīga, zālienaugi iet bojā barības vielu trūkuma dēļ (te iespaids ir arī pareizai laistīšanai);
  • Augsne skāba, zālienaugi iet bojā, jo skābās vides dēļ nespēj uzņemt barības vielas.

Vispirms jātiek galā ar zāliena kvalitāti pasliktinošajiem iemesliem. Sūnas ir tikai galarezultāts, jo ieviešas tukšajās vietās. Vertikulējot novāc lielumu sūnu. Var zālienu mēslot ar slāpekļa minerālmēsliem, kas satur pretsūnu preparātu, bet mēslošana vien nedod ilgstošu efektu.

Pļaušana

Pareiza pļaušana ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem laba zāliena iegūšanai. Mauriņu vidēji nākas pļaut katru nedēļu, bet maija beigās un jūnija pirmajā pusē pat biežāk. Pļavas tipa zālienu pļauj 2-4 reizes gadā, iepriekš rūpīgi pārbaudot, vai tajā nav sakrājušies svešķermeņi, kas var sabojāt pļaušanas tehniku.

Puķu pļavu pļauj vienu vai divas reizes gadā. Pirmo reizi ļoti agri pavasarī, ja rudenī pļauja izpalikusi. Otro reizi jūlija beigās vai augusta sākumā, kad sēkliņas izsējušās, tas ir arī pirms ābolu ražas, ja puķu pļava ir vecā ābeļu dārzā. Trešo reizi var pļaut vēlu rudenī, ja negribas ziemā skatīties uz skaisti apsarmojušām zālēm un sēklotnēm. Puķu zālienu iekārtojot, jāatceras, ka būs jāpriecājās ne tikai par košajiem pļavu ziediem, bet jāprot saskatīt dabas skaistumu arī briestošā pogaļā, dzeltējošā lapā, jo ziedēšana neturpinās mūžīgi.

Apstādījumu kopšana

Lai kokaugu un puķu stādījumi vienmēr izskatītos glīti, regulāri jānovāc slimību un kaitēkļu bojātās augu daļas, jānogriež noziedējušie ziedi un ziedkopas. Beidzoties veģetācijai ziemcietēm, virszemes augu daļas – stublāji, lapas – jānogriež 10-15cm virs zemes. Graudzāles apgriež agri pavasarī. Kopšanas darbu pamatā ir pietiekama mitruma un barības nodrošināšana augiem, nezāļu apkarošana, slimību un kaitēkļu apkarošana. Laistīšana ir svarīga it sevišķi ilgstoši sausā laikā. Rudenī stādītie augi mazāk cieš no sausuma. Laistīšanu labāk veikt reti, bet pamatīgi. Mitrumu labāk arī notur, ja apdobes un stādījumus nosedz ar plānu kūdras vai mizu mulčas kārtu. Nopietns agrotehnisks pasākums ir nezāļu apkarošana. Tās var apsmidzināt ar herbicīdiem, tomēr visefektīgāk nezāles iznīcināt, tās regulāri izravējot. Kaitēkļu un slimību apkarošanai laikus jāizmanto tiem paredzētie insekticīdi un fungicīdi. Rudenī pēc kokaugu lapu nobiršanas profilaksei pret slimībām stādījumos un zālienos var izsmidzināt Bordo maisījumu. Arī rožu stādījumus var apsmidzināt ar 2% Bordo šķīdumu pirms lapu plaukšanas, tādejādi iznīcinot pārziemojušos kaitēkļus.