Dārza veidošana

Dārza veidošana ir komplekss vairāku posmu process, kurš ietver gan sākotnējās idejas radīšanu, gan tās attīstīšanu līdz detalizētam projektam, gan arī dārza ierīkošanu pēc projekta un tā regulāru kopšanu. Katram posmam dārza veidošanā ir izšķiroša nozīme, un visi posmi ir nepieciešami, lai radītu brīnišķīgu, harmonisku dārzu, kas īsteno īpašnieka sapņus.

Ideja dārza izveidei

Jebkurš darbs, jebkurš radīšanas process aizsākas ar pirmo domu jeb ideju. Dārza veidošana ir daudzpakāpju radīšanas process, kura sākums un pamats ir ideja. Tālāk noteiktā secībā norisinās dārza plānošanas un ierīkošanas gaita, visbeidzot noslēdzoties ar gandarījumu par iegūto rezultātu. Pirmajam posmam dārza izveidošanā nepieciešama īpašnieka iniciatīva un ieguldījums. Tā ir iespēja nākamajiem dārza lietotājiem radīt savu dārza vīziju – ideāla dārza modeli, kas ietvertu sevī dziļākās vēlmes un fantāzijas. Vēstures gaitā daudz ir domāts par harmonisku dzīves telpu, ir veidotas dažādas dārzu vīzijas, kas redzams arī daudzu slavenu mākslinieku darbos. Dažādos vēstures periodos bija izstrādāti dārzu modeļi, kas pauda attiecīgā laika perioda vērtības un mākslas stilu. Mūsdienās nav noteikta dārzu modeļa, uz kuru būtu jābalstās, veidojot dārzu, tādēļ dārza īpašniekam ir iespēja izveidot individuālu, neatkārtojamu vīziju, kas balstās uz viņa personīgo pieredzi, uzskatiem, personību un fantāziju.

Esošās situācijas izpēte un analīze

Kad ideja dārza izveidei ir nobriedusi, jāveic nākamais solis – esošās situācijas izpēte un analīze. Šis solis ir ļoti būtisks dārza izveidei, jo tikai rūpīga esošās situācijas analīze var kalpot par pamatu teritorijas turpmākās attīstības virziena izvēlei, plānojuma koncepcijas izstrādāšanai un praktisku apsvērumu izvērtēšanai. Analīzes rezultāti arī norāda, cik piemērota ir iedomātā vīzija konkrētajai situācijai dabā. Par izejas materiāliem analīzei kalpo teritorijas topogrāfiskais uzmērījums, ēku un to telpu eksplikācija, vēsturiskie materiāli, situācijas izpēte dabā, kā arī uzņemtās fotogrāfijas. Uz šo materiālu bāzes tiek veiktas dažādu faktoru analīzes.

Vispārīgie faktori

  • Teritorijas novietojums apkārtējā vidē, blakusesošās teritorijas elementi, apkārtnes ainavas raksturs, arhitektūras stils, izmantotie materiāli, krāsas utt. Uz šīs analīzes pamata var apsvērt projektēto arhitektūras elementu stilu, materiālus un krāsas, lai panāktu iekļaušanos apkārtējā ainavā. Arī dārza attīstības koncepcija jāizstrādā tā, lai dārzs iekļautos apkārtējā ainavā, papildinātu to un uzlabotu tās kvalitāti. Jāizvērtē apkārtējās teritorijas vizuālās dominantes un akcenti, iespējams, ka tieši projektējamajā dārzā varētu atrasties apkārtējās teritorijas vizuālā dominante.
  • Teritorijas novietojums attiecībā pret debespusēm, izsauļojums teritorijā. Dārza izsauļojumam atkarībā no debespušu izvietojuma ir daudzpusīga nozīme. Teritorijas izsauļojums nosaka gan augu izvēli atbilstoši to prasībām pēc gaismas, gan arī potenciālo zonu izvietojumu atbilstoši dārza izsauļojumam dažādos dienas laikos un sezonās. Saules un ēnas mijiedarbību ietekmē gan ēkas, gan koki, gan krūmi.

Funkcionālie faktori

  • Esošās funkcionālās zonas norāda, kādiem mērķiem teritorijas daļas pašlaik tiek izmantotas. Veicot funkcionālo zonu analīzi, jānosaka, vai pašreizējais zonu izvietojums ir optimāls šajās zonās paredzētajām funkcijām. Varbūt nepieciešams mainīt zonu atrašanās vietu vai arī iekļaut dārzā kādu jaunu zonu. Ja dārzs tiek veidots no jauna, jāizvērtē visoptimālākais izvietojums katrai zonai.
  • Ēku esošais vai projektētais izvietojums. Ēkām un būvēm nepieciešams izpētīt to funkciju, kā arī telpu eksplikāciju, jāzina logu augstumi un grīdas līmenis. Vēlāk atbilstoši telpu funkcionālajam izvietojumam tiek projektētas skatu līnijas, atpūtas vietu izvietojums u.c. detaļas. Funkcionālo zonu izvietojumu dārzā ietekmē arī telpu funkcionālais novietojums ēkās. Atkarībā no ēkas grīdas līmeņu augstuma izveido ēkas ieeju mezglus, izvēlas attiecīgu terases augstumu, kā arī veido reljefu ap ēku, paredzot lietus ūdeņu noteces virzienus. Vēlāk, izvēloties ēku tuvumā stādāmos augus, jāzina ēku logu augstumi, lai augi neaizsegtu logus un neaizēnotu tos. Arī durvju izvietojums ēkā ir nozīmīgs un to lietošanas biežums, lai noteiktu kustības virzienus teritorijā un izveidotu ceļu un laukumu plānu.
  • Esošie arhitektūras elementi. Ja teritorijā atrodas kāda no mazajām arhitektūras formām (soliņi, lapene, pergola, vīteņaugu režģis, teritorijas nožogojums utt.), jāizvērtē, kāda ir to kvalitāte, kā arī piemērotība ēkas un iespējamajam dārza stilam. Novietojums šiem elementiem jāplāno atbilstoši paredzamajām funkcionālajām zonām dārzā.
  • Kustības virzienu analīze. Analizējot esošās situācijas funkcionālos faktorus, noteikti jāveic kustības virzienu analīze. Jāizpēta, pa kādām taciņām pašlaik dārzā tiek staigāts un kas tās nosaka. Plānojot celiņus un laukumus dārzā, ļoti svarīgi ievērot esošos kustības virzienus un sasaistīt tos ar projektētajiem objektiem. Ja projektējamā teritorija vēl nav apdzīvota, tad iespējamie kustību virzieni jāparedz pamatojoties uz ēku projektu

Ekoloģiskie faktori

  • Augsnes īpašības. Jāveic augsnes analīze no vairākām dārza vietām. Jāuzzina, kāds ir augsnes sastāvs, skābums, humusa daudzums u.c. īpašības. Iespējams, ka augsnei būs nepieciešama ielabošana, ja humusa daudzums nav pietiekams, vai kaļķošana, ja tai ir zems pH līmenis. Augsnes īpašības noteiks augu izvēli konkrētai teritorijai.
  • Svarīgs ekoloģiskais faktors ir teritorijas mitruma apstākļi. Jāizpēta lietus ūdeņu uzkrāšanās vietas un gruntsūdeņu līmenis. Mitruma apstākļus var regulēt, veidojot reljefu teritorijā, taču, ja mitrums ir pārāk liels, tad, iespējams, nepieciešams izveidot meliorācijas sistēmu.
  • Būtiski ir apzināties klimatiskos apstākļus. Klimatisko apstākļu noteicošais faktors ir teritorijas ģeogrāfiskais novietojums. Latvijas rietumu daļā jūras tuvumā ir maigāks klimats un līdz ar to mazāks augu izsalšanas risks, savukārt Latvijas austrumu daļā ir skarbāki klimatiskie apstākļi un tur nevar stādīt augus ar zemu salcietību. Svarīgs ir dārza novietojums apkārtnē – ja dārzs atrodas klajā vietā, tad ir lielāka salnu iespējamība nekā tad, ja dārzs atrodas, piemēram, meža ielokā.
  • Valdošo vēju virzieni. Izpētot valdošo vēju virzienus teritorijā dažādos gadalaikos, varam noteikt, vai ir nepieciešams izveidot vēja aizsargstādījumus vai citus vēju aizturošus elementus, lai veidotu nepieciešamo dārza telpas mikroklimatu.
  • Piesārņojums. Nepieciešams izpētīt gaisa un augsnes piesārņojumu teritorijā. Gaisa piesārņojumu var daļēji ierobežot, veidojot dažādus aizsargelementus: stādījumu joslas, sienas, reljefa formas. Atsevišķi augi ir spējīgi paciest samērā augstu piesārņojuma līmeni, bet citi nav pret to tik izturīgi.

Vizuālie faktori

  • Ir jāveic skatu punktu un skatu līniju analīze, pēc kuras nosaka vērtīgākās skatu līnijas, kuras vajadzētu atklāt un attīstīt, kā arī vietas, kur būtu nepieciešams izvietot aizsedzošus elementus. Jāizvērtē, kuras vietas dārzā atrodas skatu līniju krustpunktā, kā arī redzamība no ēkas logiem, lai zinātu, kurās vietās nepieciešams izvietot īpaši dekoratīvus elementus.
  • Vizuāli jāizpēta arī dārza arhitektūras elementi, reljefs un saglabājamie kokaugi, krāsas, tekstūras, formas un materiāli, kas tiks saglabāti dārzā un ietekmēs dārza plānoto vizuālo veidolu. Jāanalizē esošo elementu izmēri, lai varētu izveidot tiem mērogā atbilstošu dārza kompozīciju.