Dārza ierīkošana

Teritorijas sagatavošana

Pirms apstādījumu ierīkošanas, svarīgi ir veikt teritorijas sagatavošanu. Tas būtu zemes līdzināšana, nederīgu kokaugu izņemšana, celmu un akmeņu novākšana, citu darbu veikšana. Ļoti svarīgi veikt arī visus komunikāciju ierīkošanas darbus – ūdens, kabeļu, gāzesvadu, kanalizācijas un citu ierīču ierīkošanu. Ja to vēlēsieties darīt ierīkotos stādījumos, tad šādu sistēmu ierīkošana būs apgrūtinoša un sarežģīta. Ja paveikti visi komunikācijas darbi, var sakārtot un sagatavot teritoriju apstādījumu ierīkošanai. Ierīkošanas darbus sāk ar apstādījumu projekta nospraušanu dabā. Vēlams, lai būtu pabeigta citu celtņu un ierīču būvniecība un ierīkošana (ūdensbaseinu, celiņu laukumu,, pergolu, mūrīšu u.c.), ja tādi paredzēti projektā. Laikus pabeigtie būvniecības darbi atvieglotu stādījumu ierīkošanas darbus. Veicot ierīkošanas darbus, jāsaglabā auglīgais augsnes virskārtas slānis, kuru var izmantot augsnes ielabošanai, ierīkojot zālienu vai stādījumus.

Vietu sagatavošana stādīšanai

Pēc tam veicami augsnes sagatavošanas darbi stādījumiem. Vietās, kur paredzēti nelieli krūmi un ziemcietes, augsni vēlams sagatavot 50-60 cm dziļumā. Izņemtās neauglīgās augsnes vietā izmanto melnzemi un kompostu. Skābu augsni mīlošiem augiem (rododendriem, hortenzijām, skujeņiem u.c.) stādāmbedrēs pievieno sadalījušos kūtsmēslus un skābo kūdru. Rozēm augsni sagatavo 50-70 cm dziļumā. Augsnes apakšpusē uzber 10 cm māla slāni, virs kura liek kūtsmēslus. Tiem virsū ber auglīgu augsni. Stādot atsevišķi augošus kokaugus, tiem jāsagatavo atbilstoša lieluma bedres. Tām jābūt tik plašām un dziļām, lai brīvi varētu ievietot visas augu saknes. Bedru lielums atkarīgs no stādāmo koku sakņu kamola. Lieliem kokiem piemērotas 0,8-1 m dziļas, 1-1,5 m platas bedres. Krūmiem piemērotas 50-60 cm dziļas, 70 cm – 1 m platas bedres. Kokaugu stādīšanai izmanto auglīgu augsni, neauglīgo nepieciešams ielabot ar melnzemi un kompostu..

Stādu sagatavošana  un stādīšana

Pirms stādīšanas jāpārbauda kokaugu saknes, tām jābūt samērotām ar vainagu. Saknēm jābūt spēcīgām, stumbram – bez skrambām un lūzumiem. Stāds ir kvalitatīvāks (un arī dārgāks), ja tas audzis konteinerā. Jāskatās, lai augs nebūtu cietis salā. Koka piesiešanai izmanto mietu, kuru liek cieši pie koka stumbra un pēc iestādīšanas stingri piesien. Ap stumbru vēlams aplikt kādu mīkstu materiālu – gumiju, plēvi, lai saite neberztu mizu. Saiti sien astotniekā. Ja stāda liela auguma kokus, tos atsien pie diviem vai vairāk pretēji izvietotiem mietiem. Ļoti svarīgi iestādīt augu tik dziļi, kā tas iepriekš audzis. Stādot augu, jāuzmana, lai auga saknes atrastos bedrē, izlīdzinot tās uz visām pusēm. Saknes pieber ar augsni un nomīda ar kāju. Ļoti uzmanīgi jāstāda skuju koki un mūžzaļie augi, lai augsni blīvējot, nesairtu sakņu kamols. Augus aplaista jau tad, kad bedre vēl nav pilnīgi aizbērta. Pēc bedres aizbēršanas ap koku izveido apļa veida apdobi ar valni, tad augu atkal bagātīgi salaista. Laistīšana atkarīga no stādīšanas laika. Pavasarī liešana nepieciešama visiem augiem, īpaši sausās augsnēs. Vasarā bagātīgi jālaista visu veģetācijas periodu. Rudenī tā vairāk nepieciešama skuju kokiem un mūžzaļajiem augiem.

Kokaugu apgriezšana

Liela auguma kokiem vainaga zarus apgriež pirms stādīšanas, krūmiem un  un mazāka auguma kokiem zarus apgriež pēc to iestādīšanas. Vecākos zarus izgriež pilnībā, jaunākos saīsina uz pusi. Ja krūmu vainagi ir biezi, tos retina. Krūmus apgriež tā, lai apakšējie zari būtu mazāk noēnoti. Pavasarī nav ieteicams apgriezt agri ziedošus krūmus, jo tiek nogriezti jaunie pumpuri, šis darbs labāk veicams pēc krūmu noziedēšanas.

Zāliena ierīkošana

Zāliens – vieta atpūtai un dažādam aktivitātēm

Apstādījumos zāliena ierīkošana ir viens no pēdējiem darbiem. Tāpēc augsnes sagatavošanu ieteicams veikt laikus, vēlams rudenī. Rudenī sastrādāta augsne labāk nosēžas un zālienā mazāk veidojas ieplakas. Augsne jāsastrādā vismaz 15-20 cm dziļumā. Augsnes virskārta jānolīdzina un jāizlasa nezāļu un koku saknes, akmeņi, būvgruži. Augsni vēlams ielabot ar minerālmēslojumu. Mēslojumu vienmērīgi izkaisa un iestrādā augsnē. Tad turpina augsnes līdzināšanu un blietēšanu, kurā var izmantot smagu veltni. Zālienu var sēt no agra pavasara līdz pat rudenim. Tomēr vislabākais zālienaugu sējas laiks ir pavasaris, kamēr augsnē vēl ir ziemas mitrums. Tad zāliena sēja jāveic ar tādu aprēķinu, lai zelmenis būtu sazēlis līdz pieneņu sēklu izsējas laikam. Sēt var, izkliedējot sēklu ar rokām (nelielās teritorijās) vai ar sējmašīnu. Sējot ar rokām, tas jādara bezvēja laikā vai vieglā vējiņā, lai neaizpūš sēklas. Sēklu izsējas norma atkarīga no sēklu kvalitātes, maisījuma sastāva u.c. apstākļiem. Vidēji zāliena izsējas norma ir 3-4kg/100m2. Sēklas iestrādā ar grābekli. Pēc sēklu iestrādes augsni pieveļ ar veltni. Tad sēklas vienmērīgāk sadīgst. Normālu sēklas sadīgšanu traucē sausums, īpaši vasaras periodā. Tāpēc jānodrošina zāliena laistīšana. Ūdeni izsmidzina sīkos pilieniņos, lai neizskalotu sēklas. Sējumu vajag laistīt tā, lai mitrums iesūcas vismaz piecu centimetru dziļumā.

Lielās platībās zāliena alternatīva var būt mērķtiecīgi veidota ziedošu puķu pļava